Aktuāla lidojumu drošības informācija

Aktuāla lidojumu drošības informācija
Svarīga informācija gaisa telpas izmantotājiem par lidojumu veikšanu Baltijas jūrā virs neitrālajiem ūdeņiem.

ICAO informācija par konflikta zonām
Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) līderi drošuma samita laikā pieņēma lēmumu izveidot publiski pieejamu interneta vietni, kur tiktu apkopoti lidojumu drošuma apdraudējumi konfliktu skartajās zonās. Šajā vietnē apkopoti ICAO dalībvalstu izdotie brīdinājumi, informācija par gaisa telpas slēgšanu un citi ar aviācijas drošību saistīti jaunumi, kas izriet no militārajiem konfliktiem uz zemes.

skatīt šeit: Konflikta zonu saraksts


Nedrošo aviokompāniju melnais saraksts

Eiropas Komisija ir izveidojusi aviokompāniju sarakstu, kas ir aizliegtas Eiropas Savienībā. Šis saraksts tiek publicēts Komisijas mājas lapā. Melnais saraksts ir izveidots pamatojoties uz dalībvalstu ekspertu veikto analīzi. Sarakstā atradīsit gan kompānijas, kam ir pilnībā liegta darbība Eiropas Savienībā, gan kompānijas, kurām ir noteikti darbības ierobežojumi.

 skatīt šeit: Aviosabiedrību saraksts, kuru darbība aizliegta ES

 

  •             Par atgadījumu ziņošanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 376/2014 piemērošanu.

    Valsts aģentūra „Civilās aviācijas aģentūra” (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra) informē, ka 2014. gada 24. aprīlī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 376/2014 (2014. gada 3. aprīlis) par ziņošanu, analīzi un turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/42/EK, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1321/2007 un (EK) Nr. 1330/2007. Regula stājās spēkā 2014. gada 14. maijā, un tiks piemērota sākot ar 2015. gada 15. novembri un ne ātrāk kā spēkā stāšanās datums īstenošanas regulām, kas minētas Regulas 4. panta 5. daļā. Šīs regulas 7. panta 2. punktu piemēros, tiklīdz stāsies spēkā deleģētie un īstenošanas akti, ar kuriem precizēs un izveidos 7. panta 6. un 7. punktā minēto Eiropas vienoto riska klasifikācijas shēmu.

    Līdz šīs Regulas piemērošanas datumam Latvijas Republikā par atgadījumu ziņošanu civilajā aviācijā joprojām ir spēkā un ir piemērojami 2005. gada 27. decembra Ministru Kabineta noteikumi Nr. 1033 „Ziņošanas kārtība par atgadījumiem civilajā aviācijā”.

    Lūdzu iepazīties ar Regulu, plānot un veikt nepieciešamos pasākumus, lai, līdz ar Regulas piemērošanas datumu, tiktu nodrošināta atbilstība Regulas prasībām. Nepieciešamības gadījumā lūdzu sazināties ar Civilās aviācijas aģentūru.

  •         Gaisa kuģu tehniskās apkopes organizāciju apstiprināšana nesagraujošās testēšanas (NDT) veikšanai un tās uzraudzība.

    Eiropas Savienības Komisijas regulas 2042/2003 II pielikuma (145. daļa) 145.A.30(f) apakšpunkts nosaka, ka „ organizācija nodrošina, ka personāls, kas veic un/vai vada gaisa  kuģu konstrukciju un/vai to sastāvdaļu lidojumderīguma uzturēšanas nesagraujošo testēšanu, ir pienācīgi kvalificēts konkrētā nesagraujošā testa veikšanai atbilstoši Eiropas vai līdzvērtīgiem standartiem, kurus ir atzinusi Aģentūra (EASA)”. Eiropas aviācijas drošības aģentūras (EASA) izdotie AMC 145.A.30(f), nosaka, ka EASA atzītais standarts ir NE 4179. Šis standarts Latvijas republikā ir pieņemts kā LVS NE 4179: 2010 un tas ir ekvivalents Eiropas standartam $N 4179:2009.

    AMC 145.A.30(f) paredz, ka nesagraujošās testēšanas personāla eksamināciju veic personas vai organizācijas, kas atrodas nacionālās aerokosmiskās nesagraujošās testēšanas padomes (NANDTB) vispārējā kontrolē.. Ja valstī šāda padome nepastāv, tad var tikt izmantota citas dalībvalsts padome.

    EN 4179 3.18 punkts nosaka, ka NANDTB ir neatkarīga nacionāla aerokosmiska organizācija, kas pārstāv nacionālo aerokosmisko industriju, ko to pārstāvošās organizācijas ir pilnvarojušas nodrošināt atbalstu NDT personāla kvalifikācijā, eksaminēšanā un/vai sertifikācijā, atbilstoši šim standartam, un ko ir atzinušas nacionālās regulējošās aģentūras.

    Tā kā Latvijā, aviācijas industrija nav izveidojusi šādu padomi, tad 2011. gada 4. maijā Latvijas Civilās aviācijas aģentūra tika akreditēta (affiliated) pie Apvienotās Karalistes NANDTB (UK NANDTB). 2013. gadā Apvienotās Karalistes NANDT padome pieņēma lēmumu atsaukt akreditāciju visām citu valstu aviācijas uzraudzības iestādēm, un, nepieņemt akreditācijas pieteikumus no organizācijām, kas atrodas ārpus Apvienotās Karalistes teritorijām. Akreditācija nacionālajām institūcijām tika atteikta tā iemesla dēļ, ka tas neatbilda NANDTB definīcijai, jo pie padomes var tikt akreditētas tikai organizācijas, kas veic NDT, bet ne uzraugošās iestādes.

    AMC 145.A.30(f)) tika izstrādāts sākotnējā versijā 2003. gadā, kad spēkā bija standarts NE 4179:2000. Kopš tā laika ir notikušas izmaiņas šajā standartā, un, tā pašreizējā versija NE 4179:2009 (LVS EN4179:2010) neparedz obligātu NANDTB izmantošanu personāla kvalifikācijai un eksaminēšanai, bet pieļau arī 3. līmeņa atbildīgā pilnvarojumu šo uzdevumu veikšanai, tad rodas pretrunas starp to, kas noteikts AMC un standartā. Konsultējoties ar Eiropas aviācijas drošības aģentūru, un, ņemot vērā, ka AMC nav obligāts, NDT personāla kvalifikācija, eksaminēšana un/vai sertificēšana var tikt veikta vai nu izmantojot atzītu NANDTB (4.5.2), vai izmantojot 3. līmeņa atbildīgo (4.5.1), ko atbilstoši NE 4179:2009 4.4 un 4.5 punktu nosacījumiem ir rakstiski identificējis darba devējs.

    Lai novērstu šīs pretrunas standartā un EASA AMC, EASA ir izveidojusi likumdošanas uzdevumu (Rulemaking task), kas noteiktu prasības specializēto uzdevumu, ieskaitot NDT, veikšanai. EASA sadarbībā ar Apvienotās Karalistes CAA organizē mācības par NDT auditēšanu. Tādēļ šī ir pagaidu procedūra, kas tiks pilnveidota, ņemot vērā mācību laikā iegūto informāciju.

    Ievērojot visu augšminēto, Valsts aģentūra „ Civilās aviācijas aģentūra” ir izstrādājusi pagaidu procedūru tehniskās apkopes organizāciju, kas veic NDT darbības, sākotnējai apstiprināšanai un darbības uzraudzībai, lai pārliecinātos, ka NDT darbības tiek veiktas atbilstoši standarta NE 4179 jaunākai spēkā esošai versijai.

    Sākotnējā apstiprināšana

    Šī procedūra tiek pielietota gadījumos, ja NDT kvalifikācijas atzīme tiek pieprasīta sākotnējās apstiprināšanas gadījumā, kā arī jā papildus kvalifikācijas atzīme tiek pieprasīta kā izmaiņas.

    Galvenie elementi, kurus nepieciešams pārbaudīt, :

    1. Jāpārliecinās, ka NDT personāla kvalificēšanas, eksaminācijas un sertifikācijas procedūras ir ietvertas darbības ekspozīcijā (MOE). kā arī vai ekspozīcija r apstiprināta, vai arī iesniegta apstiprināšanai pirmreizējās sertifikācijas gadījumā.
    2. Jāpārliecinās, ka ir noteikts 3. līmeņa atbildīgais un organizācijai ir noslēgts līgums vai darba attiecības.
    3. Jāpārliecinās, ka persona, kas organizācijas vārdā ir nozīmējusi 3. līmeņa atbildīgo, ir tiesības to darīt organizācijas vārdā. Attiecīgs pilnvarojums organizācijas statūtos vai iekšējās instrukcijās, ko ir apstiprinājis organizācijas vadītājs.
    4. Jāpārliecinās, ka 3. līmeņa atbildīgajam ir atbilstoša kvalifikācija attiecīgo NDT uzdevumu veikšanai, un tā ir derīga.
    5. Jāpārliecinās, ka organizācijas rīcībā ir attiecās 2. un 1. līmeņa kvalificētas personas, un, ka tās ir pilnvarotas to darīt organizācijas vārdā.
    6. Jāpārliecinās, ka organizācijai ir nepieciešamā tehniskā dokumentācija.
    7. Jāpārliecinās, ka organizācijai ir nepieciešamais aprīkojums attiecīgo NDT uzdevumu veikšanai un tie atbilst ekspluatācijas dokumentācijā noteiktajiem. Ja nepieciešams, tad instrumentiem jābūt kalibrētiem.
    8. Pārbaudes rezultāti tiek atspoguļoti EASA 6. veidlapā un kontrolkartē atbilstoši 145.A.30 prasībām
    9. Ja viss augšminētais ir atbilst prasībām, tad organizācijas apliecība tiek papildināta ar D kvalifikācijas atzīmi, norādot kādus NDT uzdevumus organizācija ir tiesīga veikt.
    10. Apliecība tiek izsniegta atbilstoši procedūrām, kā norādīts sākotnējās apstiprināšanas vai izmaiņu veikšanas gadījumos.

    NDT apstiprināto organizāciju uzraudzība.

    Veicot organizāciju, kas ir apstiprinātas NDT veikšanai, papildus atbilstības 145. daļas nosacījumiem, jāpārbauda sekojoši elementi, kas izriet no standarta NE 4179:

    1. Jāpārliecinās, ka joprojām ir spēkā līgums vai darba attiecības ar 3. līmeņa atbildīgo.
    2. Jāpārliecinās, ka 3. līmeņa kvalifikācijas atzīme joprojām ir spēkā.
    3. Jāpārliecinās, ka joprojām ir spēkā 3. līmeņa atbildīgā pilnvarojums to darīt organizācijas vārdā.
    4. Jāpārliecinās, ka 1. un 2. līmeņa kvalificētiem darbiniekiem ir spēkā esošas apliecības, kā arī, ka viņiem joprojām ir spēkā darba attiecības.
    5. Jāpārliecinās, ka NDT dokumentācija joprojām ir pieejama tiek uzturētā tās spēkā esamība (tekošais statuss).

  •            Civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošība Damaskas FIR (28.03.2013)

    Saskaņā ar ICAO vēstuli Ref.: AM 13/4.3.Open-13/25 tiek ieteikts apsvērt potenciālos riskus lidojumu drošībai, gadījumos, kad tiek izmantota Sīrijas Arābu Republikas gaisa telpa.

    Pielikumā: ICAO vēstule Ref.: AN 13/4.3.Open-13/25

  •   Lidotspējas informācija gaisa kuģu īpašniekiem un izmantotājiem (07.08.2013)

    Lidotspējas informācija gaisa kuģu īpašniekiem un izmantotājiem (ekspluatantiem)
    Par pienākumu un atbildības sadali gaisa kuģu lidotspējas jautājumos

        
    Valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” (turpmāk tekstā- Civilās aviācijas aģentūra)  lidotspējas daļas darbiniekiem savā darbībā bieži nākas saskarties ar problēmām, kuru cēlonis ir izpratnes trūkums par funkciju un atbildības sadali gaisa kuģu lidotspējas novērtēšanas un tās uzturēšanas jomā. It īpaši tas attiecas uz  vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģiem. Šī neizpratne traucē pilnvērtīgi realizēt to atbildību, ko normatīvie dokumenti starptautiskās saistības uzliek gaisa kuģu īpašniekiem vai, gaisa kuģu nomas gadījumā, to ekspluatantiem.
    Tāpat arī ir konstatēts, ka gaisa kuģu īpašniekiem un ekspluatantiem pietrūkst zināšanu  par gaisa kuģu lidotspēju regulējošiem dokumentiem- gan Eiropas Savienības, gan Latvijas Republikas, par kuru ievērošanu, viņi ir atbildīgi.
    Līdz ar to arī Civilās aviācijas aģentūra nav spējīga pilnvērtīgi realizēt savas uzraudzības un ietekmēšanas (enforcement) funkcijas, jo lidojumu drošības interesēs, Civilās aviācijas aģentūras darbinieki palīdz īpašniekiem risināt tos jautājumus, kuru izpilde īstenībā būtu jāuzrauga. Šī darbība patiesībā paaugstina lidojumu drošības riska pakāpi, jo dokuments, ar CAA darbinieku palīdzību, tiek izdots gaisa kuģim, kura īpašnieks nemaz īsti nezin, kādas saistības tas ir uzņēmies par tā lidotspēju.
    Tādēļ valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” lidotspējas daļa uzskata, ka ir nepieciešams vēlreiz izskaidrot gaisa kuģu īpašniekiem un ekspluatantiem civilās aviācijas lidojumu drošības nodrošināšanas sistēmas elementus un ar to saistīto atbildību.

    1.    Civilās aviācijas sistēma
    Civilās aviācijas sistēma sastāv no trīs galvenajām apakšsistēmām:

    • Gaisa kuģu ekspluatācijas sistēma, kas ietver sevī tās funkcijas, kas nepieciešamas, lai gaisa kuģis varētu lidot, ieskaitot to tehnisko apkopi uz zemes;
    • Lidlauku sistēma, kas nodrošina nepieciešamās funkcijas, lai gaisa kuģis varētu pacelties un nolaisties;
    • Gaisa telpas sistēma, kas nodrošina gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamo gaisa telpu un navigācijas ierīces.

    Tā kā šī sistēma ar savu darbību potenciāli var apdraudēt arī citas personas, kas nav tieši iesaistītas šajā sistēmā, tad visa aviācijas sistēma darbojas noteikumu ietvaros, kas samazina potenciālo apdraudējumu. Aviācijas sistēmas dalībnieku pienākums ir ievērot šos noteikumus. Valsts, kā sabiedrības interešu aizstāvis, nodrošina, ka regulāri tiek uzraudzīts, kā aviācijas sistēma pilda šos noteikumus. „Civilās aviācijas aģentūra” ir radīta, lai realizētu tieši šo funkciju.

    2.    Valsts atbildība
    Galvenais katras valsts pienākums lidojumu drošības sfērā ir nodrošināt sabiedrības aizsardzību pret to potenciālo apdraudējumu, ko aviācijas sistēma var radīt sabiedrībai.
    Valsts savu atbildību realizē izstrādājot noteikumus, kuru izpilde ir obligāta visiem sistēmas dalībniekiem, kā arī nodrošina šo noteikumu izpildes kontroli. Tā kā valsts nav tikai aviācijas uzraudzības institūcijas vien, bet arī jebkurš tās pilsonis, tad noteikumu izstrādē piedalās visas ieinteresētās puses. Eiropas Savienība to realizē ar Eiropas aviācijas drošības aģentūras (EASA) likumdošanas sistēmā darbojošos „Drošības standartu konsultatīvo komiteju” (SSCC), kurā ir pārstāvēta aviācijas industrija.
    Eiropas aviācijas drošības aģentūras (EASA) regulāri rīko informatīvas sanāksmes (workshop) par jaunākajām aktivitātēm likumdošanas jomā, kur aicināti piedalīties gan industrijas, gan kompetento iestāžu pārstāvji. Šajās sanāksmes piedalās arī liels skaits vispārējas nozīmes aviācijas speciālisti no daudzām valstīm .Diemžēl no Latvijas, tajās piedalās tikai Civilās aviācijas aģentūras pārstāvji.

    3.    Pienākumi un atbildība
    Visu aviācijas sistēmu dalībnieku pienākums un atbildība ir nodrošināt drošu gaisa kuģu lidojumus, ievērojot visus ar to saistītos noteikumus.
    Valsts institūciju pienākums ir:

    • Nodrošināt atbilstošu likumdošanas bāzi, lai aizsargātu sabiedrības intereses;
    • Nodrošināt efektīvu šo noteikumu izpildes kontroli, ar sekojošu instrumentu palīdzību:
      • Sertifikāciju, vai sākotnējo pārbaudi, lai nodrošinātu, ka aviācijas sistēmā darbojas tikai tie elementi (tehnika, personas un organizācijas), kas atbilst noteikumiem;
      • Periodisku uzraudzību par to, kā sistēmas elementi savā darbībā ievēro noteikumus;
      • Noteikumu uzspiešanas (enforcement) aktivitātēm, kas nodrošina, lai no sistēmas tiktu izslēgti tie elementi, kuri neievēro noteiktās prasības.

    No visa šī ir redzams, ka tieši aviācijas sistēmas dalībnieki, ne CAA, ir tie, kuri ir atbildīgi par noteikumu izpildi. Valsts institūcijas ir atbildīgas par to, lai jebkurš sertifikāts tiktu izsniegts tikai tad, ja ir konstatēta atbilstība noteikumiem, kā arī par periodisku sertificēto sistēmas dalībnieku darbības uzraudzību, lai pārliecinātos, vai aviācijas sistēmas dalībnieku turpina ievērot normatīvos dokumentus.
    Attiecībā uz gaisa kuģu lidotspēju un tās uzturēšanu, gaisa kuģu īpašnieku un ekspluatantu atbildība ir noteikta sekojošos dokumentos:
    Čikāgas Konvencijas 6. pielikuma I daļas 8.1. punktā „Ekspluatanta tehniskās apkopes atbildība” (Komerciālais gaisa transports) noteikts, ka, ekspluatants nodrošina, ka:

    • Gaisa kuģis tiek ekspluatēts un uzturēts lidotspējīgā stāvoklī;
    • Ekspluatācijas un avārijas aprīkojums, kas nepieciešams paredzamajam lidojumam, ir darbaspējīgā stāvoklī;
    • tiek uzturēta gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāta spēkā esamība.

    Čikāgas Konvencijas 6. pielikuma II daļas 2.6. punktā „Īpašnieka tehniskās apkopes atbildība” (Vispārējās nozīmes aviācija) noteikts, ka, īpašnieks, vai, gaisa kuģa nomas gadījumā, nomnieks nodrošina, ka:
    - Gaisa kuģis tiek ekspluatēts un uzturēts lidotspējīgā stāvoklī;
    - Ekspluatācijas un avārijas aprīkojums, kas nepieciešams paredzamajam lidojumam, ir darbaspējīgā stāvoklī;
    - tiek uzturēta gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāta spēkā esamība.

    Šīs starptautiskās saistības ar likuma spēku ir noteiktas sekojošos dokumentos:
    - Eiropas komisijas regulas 2042/2003 I pielikuma M.A.201 punktā;
    - Gaisa kuģiem, kurus neregulē ES likumdošana, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr. 661 51. punktā.

    4.    Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie dokumenti par gaisa kuģu lidotspēju
    Ministru kabineta noteikumi Nr.200
    Rīgā 2006.gada 14.martā (prot. Nr.15 20.§)
    Noteikumi par civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrācijas kārtību un nacionālās zīmes un reģistrācijas zīmes izvietošanas kārtību uz Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētajiem gaisa kuģiem
    Gaisa kuģiem, ko regulē ES (EASA)
    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK
    KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju
     KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2042/2003 (2003. gada 20. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu
    Gaisa kuģiem, ko neregulē ES (Regulas 216/2008 2(a) pants un II pielikums)
    Ministru kabineta noteikumi Nr.573
    Rīgā 2006.gada 11.jūlijā (prot. Nr.37 20.§)
    Noteikumi par gaisa kuģa atzīšanu par derīgu lidojumiem
    Ministru kabineta noteikumi Nr.661
    Rīgā 2006.gada 15.augustā (prot. Nr.42 16.§)
    Kārtība, kādā veicama civilās aviācijas gaisa kuģu būvēšana un pārbūvēšana, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošana un gaisa kuģu tehniskā apkope (remonts).

    5.    Secinājumi
    Lidojumu drošības un lidotspējas uzturēšanas nodrošināšanas sistēma ir veidojusies ilgā laika posmā, un, ietver sevī visu to pozitīvo, ko valstis ir apguvušas savā attīstībā. Šī sistēmas mērķis ir nodrošināt augstu lidojumu drošības līmeni. Eiropā izveidotā sistēma ir pierādījusi, ka tā spēj nodrošināt augstu drošības līmeni. Taču, lai vēl vairāk palielinātu drošības līmeni, ar pašreizējiem līdzekļiem var būt par maz. Tādēļ aviācijas pasaulē pakāpeniski notiek pāreja uz tā saucamo uz rezultātiem vērstu likumdošanu un ekspluatāciju (performance based), kuras pamatā ir potenciālo apdraudējumu izvērtēšana, risku novērtējums un tā vadība. Tā tiek ieviesta arī ES noteikumos, kas uzliek īpašniekiem par pienākumu apzināt visus apdraudējumus un riskus.
    Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai katrs aviācijas sistēmas un valsts uzraudzības iestāžu elements apzinātos un izpildītu savas funkcijas. Ja kāds no sistēmas elementiem mēģina darīt to, kas jādara citam, tad patiesībā tas rada apdraudējumu lidojumu drošībai.
    Valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” lidotspējas daļas darbinieki, cer, ka šī informācija palīdzēs Jums izprast tos pienākumus un atbildību, ko Jūs esat uzņēmušies, kļūstot par gaisa kuģu īpašniekiem vai ekspluatantiem.
    Tikai pilnīga noteikumu ievērošana no abām pusēm- gan aviācijas industrijas, gan valsts institūcijām var nodrošināt atbilstošu lidojumu drošības līmeni un sabiedrības aizsardzību.
    Valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra”  lidotspējas daļas darbiniek, būs ļoti pateicīgi, ja visi gaisa kuģu īpašnieki vai izmantotāji, iesniedzot dokumentus izskatīšanai, to darīs tā, kā to prasa attiecīgie normatīvie dokumenti. Tikai tādā veidā Jūs spēsiet realizēt savu atbildību par gaisa kuģu lidotspēju un tās uzturēšanu  Arī CAA darbinieki varēs pilnībā pienācīgi realizēt savas uzraudzības funkcijas, ieskaitot tādas, kā pilnvērtīga gaisa kuģu lidojumderīguma apsekošanas programma (ACAM), cēloņu analīze, riska izvērtējums, SAFA programmas un notikumu ziņošanas (occurance reporting) sistēmas datu analīze un citas.
    Tā kā šie jautājumi un neskaidrība par funkciju sadali visvairāk izpaužas vispārējās nozīmes aviācijas aktivitātēs, tad Valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra”  lidotspējas daļa 2013. gada 28. augustā organizē informatīvo sanāksmi, kas adresēta tieši šai jomai, taču ikviens interesents var piedalīties šajā sanāksmē, par to iepriekš informējot CAA Lidotspējas daļu.
     

  •   Lidotspējas informācija vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģu īpašniekiem un izmantotājiem (ekspluatantiem)
     

    Valsts aģentūras „ Civilās aviācijas aģentūra” (turpmāk tekstā- Civilās aviācijas aģentūra)  lidotspējas daļas darbiniekiem savā darbībā bieži nākas saskarties ar jautājumiem, kas liecina par to, ka vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģu īpašniekiem un/ vai ekspluatantiem bieži vien pietrūkst nepieciešamās izpratnes par funkciju un atbildības sadali šajā aviācijas jomā. Tāpat arī ir konstatēts, ka nav īstas izpratnes par šo sfēru regulējošiem dokumentiem, gan Eiropas Savienības, gan Latvijas Republikas. Šī neizpratne traucē jums pilnvērtīgi realizēt to atbildību, ko noteikumi un starptautiskās saistības uzliek gaisa kuģu īpašniekiem vai, gaisa kuģu nomas gadījumā, to ekspluatantiem. Līdz ar to arī Civilās aviācijas aģentūra nav spējīga pilnvērtīgi realizēt savas uzraudzības un ietekmēšanas (enforcement) funkcijas, jo lidojumu drošības interesēs, Civilās aviācijas aģentūras darbinieki palīdz īpašniekiem risināt tos jautājumus, kuru izpilde īstenībā būtu jāuzrauga. Uz nepietiekamu aviācijas sistēmas dalībnieku uzraudzību no Civilās aviācijas aģentūras puses norāda arī Eiropas aviācijas drošības aģentūras (EASA) veiktās standartizācijas inspekcijas 2011. un 2013. gadā. Viens no galvenajiem problēmas risinājuma veidiem ir papildus zināšanu apguve par šiem, kā arī citiem saistītiem jautājumiem.

    Lai, kaut nelielā mērā, aizpildītu šo robu izpratnē un zināšanās, Valsts aģentūras „Civilās aviācijas aģentūra” Lidotspējas daļa  2013. gada 28. augustā plkst.9.30, Civilās aviācijas aģentūras ēkas 3. stāva zālē organizē informatīvo sanāksmi vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģu īpašniekiem un/ vai ekspluatantiem, kurā tiks izklāstīti augšminētie jautājumi. Paredzamais sanāksmes ilgums ir 3-4 stundas. Tā kā tas ir lidojumu drošības interesēs, kas ir Jūsu tiešā atbildība, tad uzskatām, ka Jūsu piedalīšanās šajā sanāksmē būtu nepieciešama.

    Ja Jums ir kādi speciāli jautājumi, lūdzu kontaktējaties ar Lidotspējas daļas darbiniekiem. Lai labāk organizētu sanāksmes norisi, būsim pateicīgi, ja par piedalīšanos  iepriekš informēsiet mūs  pa tālruni 67830945 vai e-pastu: Andris.zirnajs@latcaa.gov.lv

    Lai arī šī sanāksme ir adresēta vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģu īpašniekiem, taču ikviens interesents var piedalīties šajā sanāksmē, par to iepriekš informējot CAA Lidotspējas daļu.

    Prezentācija.
     

  •   Gaisa kuģu tehniskās apkopes organizāciju apstiprināšana nesagraujošās testēšanas (NDT) veikšanai un tās uzraudzība (2015. gada jūlijs)


    2015. gadā ir notikušas izmaiņas nesagraujošās testēšanas veikšanas un tai nepieciešamā personāla kvalifikācijā. Šīs izmaiņas saistītas ar Eiropas aviācijas drošības aģentūras standartizācijas audita laikā konstatētās neatbilstības novēršanu, apvienotās Karalistes aerokosmiskās nesagraujošās testēšanas padomes izmantošanu atbilstši EASA AMC nosacījumiem un noslēgto vienošanos ar Apvienotās Karalistes CAA par informācijas apmaiņu šajos jautājumos. Tādēļ iesakām rūpīgi iepazīties ar šo jaunāko informāciju un izmantot to savā darbībā.  
    Eiropas Savienības Komisijas regulas 1321/2014 II pielikuma (145. daļa) 145.A.30(f) apakšpunkts nosaka, ka „ organizācija nodrošina, ka personāls, kas veic un/vai vada gaisa  kuģu konstrukciju un/vai to sastāvdaļu lidojumderīguma uzturēšanas nesagraujošo testēšanu, ir pienācīgi kvalificēts konkrētā nesagraujošā testa veikšanai atbilstoši Eiropas vai līdzvērtīgiem standartiem, kurus ir atzinusi Aģentūra (EASA)”. Eiropas aviācijas drošības aģentūras (EASA) izdotie AMC 145.A.30(f), nosaka, ka EASA atzītais standarts ir EN 4179. Šis standarts Latvijas republikā ir pieņemts kā LVS EN 4179: 2010 un tas ir ekvivalents Eiropas standartam $N 4179:2009.
    Pašlaik spēkā ir EN 4179 2009, taču ir izstrādāta jaunā versija prEN 4179-2014, kas ir harmonizēta ar ASV attiecīgo dokumentu NAS 410: 2014. Lai harmonizētu noteikumus atbilstoši ES un ASV līgumam, līdz formālai jaunā standarta ieviešanai, organizācijas tiek lūgtas brīvprātīgi izmantot standartu prEN 4179 2014.
    AMC 145.A.30(f) paredz, ka nesagraujošās testēšanas personāla eksamināciju veic personas vai organizācijas, kas atrodas nacionālās aerokosmiskās nesagraujošās testēšanas padomes (NANDTB) vispārējā kontrolē.. Ja valstī šāda padome nepastāv, tad var tikt izmantota citas dalībvalsts padome.
    EN 4179 3.18 punkts nosaka, ka NANDTB ir neatkarīga nacionāla aerokosmiska organizācija, kas pārstāv nacionālo aerokosmisko industriju, ko to pārstāvošās organizācijas ir pilnvarojušas nodrošināt atbalstu NDT personāla kvalifikācijā, eksaminēšanā un/vai sertifikācijā, atbilstoši šim standartam, un ko ir atzinušas nacionālās regulējošās aģentūras.
    Tā kā Latvijā, aviācijas industrija nav izveidojusi šādu padomi, tad, ņemot vērā to, ka galvenā tehniskās apkopes organizācija Latvijā, savu darbinieku kvalificēšanai jau vēsturiski izmanto Apvienotās Karalistes organizācijas, kas darbojas Apvienotās Karalistes    nacionālās aerokosmiskās nesagraujošās testēšanas padomes (NANDTB) vispārējā kontrolē , tad Latvijas Civilās aviācijas aģentūra ir izvēlējusies šo padomi, kā atzītu atbilstoši AMC.145.A.30(f) 4. punkta nosacījumiem.
    Papildus šim, Latvijas Civilās aviācijas aģentūra ir noslēgusi ar Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas autoritātes Lidojumu drošības un gaisa telpas regulējošo grupu darba vienošanos par informācijas apmaiņu saistībā ar UK NANDTB izmantošanu Latvijā. Šis dokuments, kas parakstīts 2015. gada 13. maijā no Latvijas un 25. jūnijā no Apvienotās Karalistes puses, nosaka, ka Apvienotās Karalistes CAA nodrošinās Latvijas CAA ar informāciju, kas nepieciešama, lai izmantotu Apvienotās Karalistes NANDTB Latvijā.
    Tas nozīmē, ka visas gaisa kuģu ražošanas un tehniskās apkopes organizācijas nesagraujošās testēšanas veikšanai drīkst izmantot personas, kuru apmācība un eksaminācija ir veikta organizācijās, kas atrodas Apvienotās Karalistes    nacionālās aerokosmiskās nesagraujošās testēšanas padomes (NANDTB) vispārējā kontrolē. Nesagrauhošās testēšanas personāla apmācība un eksaminācija tiek veikta ievērojot Apvienotās Karalistes    nacionālās aerokosmiskās nesagraujošās testēšanas padomes (NANDTB) politiku un procedūras. UKNANDTB procedūras ir atrodamas interneta mājas lapā http://www.bindt.org/NANDTB/ . Britu nesagraujošās testēšanas institūts (BINDT) veiv NANDTB administrēšanas funkcijas.
    Nacionālā aerokosmiskā nesagraujošās testēšanas padome, mūsu gadījumā UK NANDTB ir atbildīga vismaz par sekojošo:
    a)    par NDT personāla kvalificēšanas, eksaminācijas un pilnvarošanas standartu ieviešanas kontroli un atbalstu to ieviešanā;
    b)    par kvalifikācijas politikas formulēšanu;
    c)    par politikas uzturēšanu un nepieciešamajām izmaiņām;
    d)    par nepieciešamo procedūru izstrādi;
    e)    par padomiem industrijai NDT standartu ieviešanā.
    Apvienotās Karalistes Civilās aviācijas publikācijas CAP 747 Vispārējās prasības GR No. 23 var tikt izmantotas NDT personāla kvalifikācijai..
    BINDT PCN/AERO shēma var tikt izmantota personāla kvalifikācijai un organizācija var izsniegt EN4179 NDT pilnvarojum, ja ir veikta nepieciešamā papildus apmācība, kā noteicis 3. līmeņa atbildīgais. Šai papildus apmācībai jānotiek NANDTB kontrolē.
    Arī gadījumos, kad tiek pielietota plašāka joma specifiskai un praktiskai eksaminēšanai, tai jānotiek organizācijās, kas atrodas UK NANDTB kontrolē. Organizācijas ekspozīcijas MOE 3.11 punktā jāapraksta, ka tiek administrēta šī papildus eksaminēšana.
    Atbilstoši EN4179, darba devējs ir atbildīgs par NDT veikšanu un personāla sagatavošanu (4.4.).
    Darba devējs rakstiski nozīmē 3. līmeņa atbildīgo, kurš darba devēja vārdā darbojas visos jautājumos, kas attiecas uz NDT personāla kvalifikācijas un pilnvarošanas procesiem (4.5.). Darba devējs var nozīmēt 3. līmeņa sertificētu personu no ārējās aģentūras, kas pildītu 3. līmeņa atbildīgā funkcijas (4.6.). NDT 3. līmeņa atbildīgajam ir jābūt specificētam ekspozīcijā un visas tā izmaiņas apstiprina CAA. 3. līmeņa atbildīgā apstiprināšanai var tikt izmantota EASA 4. veidlapa. (UK CAA pieprasa aizpildīt EASA Form 4, atbilstoši 145.A.30(b).)
    Tikai darba devējs var sertificēt NDT personālu, izmantojot organizācijas kvalitātes sistēmas procedūras. Organizācija drīkst sertificēt personālu tikai tad, ja tā kvalifikāciju ir izvērtējis 3. līmeņa atbildīgais. Visām NDT kvalifikācijas un sertifikācijas procedūrām jānotiek kvalitātes sistēmas uzraudzībā.
    Ja organizācija izmanto ārējo aģentūru (Outside qualifying agency),, tad tai ir dokumentāli jāpārliecinās par tās spēju to darīt, kā arī, ka tā ir kvalificēta kā Outside agency un darbojas UK NANDTB uzraudzībā.
    Organizācijai ir jābūt NDT vaikšanas un personāla kvalificēšanas rakstiskām procedūrām (Writen practices), kas var būt gan MOE sastāvdaļa, gan kā atsevišķs dokuments ar atsauci MOE. Šīm procedūrām ir jābūt pārskatītām vismaz reizi 12 mēnešos. Šīs procedūras apstiprina 3. līmeņa atbildīgais.
    Organizācijas procedūrām (MOE Chapter 3.11) ir jāpredz , kā notiek ikgadējā kvalifikācijas uzturēšana (annual maintenance), kas nozīmē dokumentētu gadskārtēju procesu, lai pārliecinātos par visu līmeņu sertifikācijas cikla katrai metodei, tehniko kompetenci. Tādējādi tiek nodrošināta atbilstība izsniegtā apstiprinājuma apjomam.
    NDT tehniku, procedūras un instrukcijas nosaka tipa sertifikāta īpašnieks. Jebkuras izmaiņas var tikt veiktas tikai ar tipa sertifikāta īpašnieka piekrišanu.
    Apmācību un eksaminēšanu, kas ir veikta organizācijās, kas atrodas citas NANDTB kontrolē, UK NANDTB var atzīt par pieņemamu. Šajā gadījumā 3. līmeņa atbildīgais veic standartu salīdzināšanu un organizē tās atzīšanu UK NANDTB.(GR 23 9. punkts)
  • 2017. gada 27. jūlija rīkojumu Nr.01-1/11

    Ar valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” 2017. gada 27. jūlija rīkojumu Nr.01-1/11 ir atzīts par spēku zaudējušu valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” direktora 2012.gada 7.jūnija rīkojums Nr.R-47 “Par CESSNA 100.sērijas lidmašīnu aizplākšņu izlaišanas/ievilkšanas mehānisma aizmugurējo veltnīšu pārbaudi/nomaiņu” ar kuru apstiprināta Lidotspējas daļas direktīva Nr.200-2012-D1 “Par CESSNA 100.sērijas lidmašīnu aizplākšņu izlaišanas/ievilkšanas mehānisma aizmugurējo veltnīšu pārbaudi/nomaiņu”.

  •